“Zemnieku saeima” pavasarī nelūgs izsludināt ārkārtas stāvokli visā valsts lauksaimniecībā

0

Autors: Arta Goba, LETA

Rīga, 15.maijs, LETA. Biedrība “Zemnieku saeima” pavasarī, izvērtējot aizvadītā gada plūdu un lietavu sekas uz vasarāju sēju, nelūgs izsludināt ārkārtas stāvokli visā valsts lauksaimniecībā, aģentūrai LETA pastāstīja biedrības priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Jau ziņots, ka “Zemnieku saeima” ārkārtas sēdē pagājušā gada 7.novembrī nolēma pagaidām nelūgt valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā saistībā daudzviet nenovākto graudaugu ražu, kā arī slapjajos rudens laika apstākļos neiesētajām ziemāju kultūrām, tomēr biedrība pieļāva, ka šo ieceri varētu atkal izvērtēt pavasarī, kad zemniekiem sāksies jaunās sezonas darbi.

“Šobrīd nebūtu pamatojuma lūgt valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā,” sacīja Lazdiņš.

Lazdiņš teica, ka rudenī nebija iespējams pateikt, cik daudz sēklas vasarāju labības sējai būs pieejams pavasarī, taču izrādījās, ka zemniekiem Latvijā sēkla bija pietiekami uzkrāta, kā arī nebija būtisku citu problēmu vasarāju sējas laikā. “Lauksaimnieki bija izveidojuši pietiekami daudz sēklas uzkrājumus, ar ko bija gana, lai vasarājus sasētu,” viņš teica.

“Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs atzīmēja, ka lielākā daļa graudaugu vasarāju sējas darbu noslēdzās pagājušajā nedēļā, taču vietām darbi vēl turpinās, jo lielā nokrišņu daudzuma dēļ pagājušā gada rudenī atsevišķās vietās laukos ilgāku laiku nebija iespēja apstrādāt zemi ar lauksaimniecības tehniku, jo zeme bija pārmitra.

Jau ziņots, ka “Zemnieku saeima” pagājušā gada nogalē vērtēja iespēju lūgt valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā. Biedrības pārstāvji skaidroja, ka, izsludinot ārkārtas situāciju visā Latvijas teritorijā, lauksaimniekiem būtu vienkāršāk risināt jautājumus ar kreditoriem, kā arī tas ļautu valstij precīzāk aprēķināt klimatisko apstākļu izraisītos kopējos zaudējumus.

“Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre pagājušā gada novembrī aģentūrai LETA prognozēja, ka šā gada pavasaris lauksaimniekiem būs grūts laiks, jo daudzām saimniecībām var trūkt resursu, lai sāktu nākamo sezonu. “Nākamā sezona būs smaga, jo šogad daudzviet nenovāca ražu, kā arī slapjajos rudens laika apstākļos nevarēja iesēt ziemāju kultūras. Tas nozīmē, ka pavasarī būs jāsēj vasarāji, bet sēkla nebūs viegli pieejama un tā droši vien arī nebūs lēta. Tāpat būs jāpaveic ļoti lieli apmēri, jo, kad zemnieki iesēj gan ziemājus, gan vasarājus, darbi starp rudeni un pavasari sadalās. Vasarāju kultūrām ir arī zemāks ražības līmenis nekā ziemājiem,” viņa klāstīja.

Tāpat vēstīts, ka aizvadītā gada rudenī Latviju piemeklēja ilgstošas lietavas, kuru dēļ daudzviet applūda lauki, nodarot ievērojamus postījumus zemniekiem.