Znotiņa: No ekonomiskajiem noziegumiem mēs kā tauta negūstam nekādu labumu

0
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa atbild uz žurnālistu jautājumiem pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes Ministru kabinetā.

Augusta beigās Latvija iesniedz savu ziņojumu, kā izdevies ieviest Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas “Moneyval” rekomendācijas, un tad būs jāgaida decembra “Moneyval” plenārsesija, kur dzirdēsim vērtējumu. Taču vēl nozīmīgāki notikumi risināsies februārī, kad notiks pasaules naudas atmazgāšanas apkarošanas organizāciju galvenās struktūras – Finanšu darījumu darba grupas (FATF) – plenārsesija. Tieši ar nokļūšanu FATF “pelēkajā sarakstā” esam baidīti teju gadu. Ko ir izdevies paveikt kopš aizvadītā gada augusta, kad kā aukstu dušu saņēmām “Moneyval” ziņojumu, ko reāli var nozīmēt nonākšana “pelēkajā sarakstā”, un vai joprojām valda mīti, ka Latvija kā grūti nosakāmas izcelsmes naudas “tranzītvalsts” guva labumu, intervijā aģentūrai LETA stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Augusta beigās Latvijai jāiesniedz ziņojums par “Moneyval” rekomendāciju izpildi. Kas būs galvenais ziņojumā?

Ir divi bloki. Viens skar normatīvo aktu izmaiņas, un es teikšu, ka tur ir pietiekami labs progress. Jūlija sākumā spēkā stājās apjomīgi grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Redzēsim, kā to visu novērtēs eksperti un vai, viņuprāt, viss viņu teiktais ir ielikts arī likumā. Būtiski mainīts ir Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums, kurš iepriekš bija problemātisks. Ir pieņemti grozījumi Krimināllikumā. Tādēļ es domāju, ka viss, kas ir saistīts ar normatīvajiem aktiem, vairāk vai mazāk ir kārtībā. No 40 rekomendācijām, 10 bija novērtējums, ka mūsu normatīvie akti starptautiskajām prasībām atbilst daļēji. Mēs mēģināsim mainīt šos novērtējumus uz “atbilstošs” vai “lielākoties atbilstošs”. Kā mums ies, redzēsim decembrī, kad būs jādodas uz “Moneyval” plenārsesiju Strazbūrā.

Nākamais bloks ir saistīts ar to, cik labi mēs likumus mākam piemērot dzīvē. Tur pašvērtējums dažkārt var būt iluzors. Pašiem mums šķiet, ka darīts ir daudz, un es ne par vienu nevaru pateikt, ka kāds ir nodarbojies ar darbības imitāciju. Vieni ir strādājuši ļoti fokusēti jau no pirmās dienas, kad “Moneyval” ziņojums tika publiskots. Citi, iespējams, attapās nedaudz vēlāk, bet darbam pieslēdzās pilnīgi visi.

Mana sajūta ir laba, un šis arī nevar būt vienas nakts laikā paveicams darbs. Citas valstis to visu ir darījušas vairākus gadus, bet mums bija pienākums to paveikt ļoti īsā termiņā, un izdarīts tiešām ir daudz. Ko teiks eksperti? Vērtēšana diemžēl nenotiek pēc ļoti konkrēti izmērāmiem kritērijiem. Piemēram, ir vērtējums “Demonstrēja ievērojamu progresu”. Tas, vai progress ir vai nav būtisks, bieži vien ir eksperta sajūta. Tādēļ mēs arī strādāsim pie tā, lai ekspertiem šo sajūtu par progresu maksimāli radītu.

Joma, kur mums joprojām ir grūtības, ir saistīta ar kriminālprocesiem. Joprojām ir jautājumi par banku uzraudzību, citu finanšu iestāžu uzraudzību. Tie ir grūtākie jautājumi, par kuriem būs jācīnās vissmagāk.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lepojas ar ļoti būtiski samazinātu nerezidentu noguldījumu skaitu bankās. Kur joprojām ir problemātiskās vietas banku uzraudzībā?

Finanšu uzraudzības standarti saka, ka valsts var atļauties arī riskus, taču tad ir pretī jābūt mehānismiem, kā tos kontrolēt. Es ceru, ka FKTK arvien vairāk audzē savu spēku un resursus tieši galveno risku virzienā. Kuri mūsu valstī ir galvenie riski, mēs zinām jau sen – tas ir nerezidentu sektors.

Ir jāsaprot, ka nerezidentu bankām un to klientiem šo nišu negribas zaudēt. Mums ir jābūt gataviem tam, ka, ja vienā vietā saspiež, tad citā var “lēkt ārā”. Tādēļ mums jau šobrīd ir jābūt gataviem uz to, ka problēmas var parādīties jaunās vietās.

Mums pašlaik ir laba sadarbība ar FKTK “ABLV Bank” lietā. Šis gads ir bijis ļoti smags, un mums arī nav bijusi iepriekšēja pieredze ar šāda mēroga lietām, lai sadarbības modeli izstrādātu. Tagad mēs roku rokā strādājam pie tā, lai uzraudzība būtu kvalitatīva. Iepriekšējos gados tā tāda viennozīmīgi nebija.

“Moneyval” ziņojumā divos efektivitātes reitingos Latvija saņēma zemu vērtējumu – “Juridiskās personas un veidojumi” un “Kontrole pār masu iznīcināšanas līdzekļu finansēšanu”. Ko abās šajās tēmās ir izdevies izdarīt?

Sāksim ar sabiedrībai grūtāk saprotamo tēmu – masu iznīcināšanas līdzekļu jeb proliferācijas finansēšanu. Te ļoti cieši saskaras normatīvo aktu un darbības efektivitātes jautājumi. Mums pat īsti nebija normatīvo aktu bāzes, lai mēs spētu pierādīt, ka pret šādu finansēšanu mēs varam efektīvi cīnīties. FKTK konstatēja, ka mūsu bankas ir iesaistītas šādos finansēšanas procesos, bet, pēc “Moneyval” domām, tām piemērotās sankcijas nebija pietiekami pārliecinošas un atturošas.

Precizēšu – runa ir par Ziemeļkoreju?

Jā. Gan “Moneyval”, gan FATF sagaida praktiskus piemērus, kuri apliecinātu, ka mēs ar šādiem gadījumiem mākam cīnīties.

Pašlaik būtiski ir mainīts Sankciju likums. Ne tikai masu iznīcināšanas ieroču, bet arī sankciju apiešanas gadījumu atklāšanai ļoti cieši sadarbojas Finanšu izlūkošanas dienests, Valsts drošības dienests un FKTK. Ja salīdzinām situāciju pirms gada vai diviem ar šodienu, tad progress ir ļoti būtisks.

Kas attiecas uz juridiskajām personām un veidojumiem, tad joprojām esmu pārliecināta, ka mēs saņēmām nepelnīti zemu vērtējumu. Mums izteica pārmetumus tādā griezumā, kādā citas valstis līdz tam nebija vērtētas. Parasti visi vērtē tās juridiskās personas, kuras ir dibinātas konkrētajā jurisdikcijā. Mūsu gadījumā Latvijā, un it īpaši banku sektorā, tika apkalpotas ļoti daudzas ārvalstis, tostarp ārzonās reģistrētas kompānijas. Tādēļ Latvijā “Moneyval” skatījās uz visu šo plašo juridisko personu loku. Mēs šādai pieejai nebijām gatavi, un “Moneyval” arī atzina, ka mēs par šādām ārzonu kompānijām nezinām praktiski neko.

Šogad pie šī jautājuma daudz ir strādājis FKTK, lai bankas vairs neapkalpotu čaulas kompānijas. No bankām šis bizness ir gājis prom, bet vienmēr ir vieta transformācijām, un mēs vērojam to, kā šie uzņēmumi mēģina paslēpties no kontrolējošo dienestu acīm. Tas, cik daudz ir darījis arī Uzņēmumu reģistrs, Tieslietu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, lai saprastu to, kas notiek arī vietējā tirgū, ir ļoti liels solis. Taču, kā jau teicu, mums pašiem ir diezgan grūti novērtēt, vai tas ir pietiekams.

Tādēļ es varu droši teikt, ka izdarīts ir ļoti daudz. Taču, vai mums pateiks “Atbilstoši jūsu riska profilam progress ir pietiekams”… Redzēsim!

Pašlaik čaulas kompāniju darbība ir krietni ierobežota. Ar to pietiek vai, kā jau minējāt, notiek transformācija?

Pirmkārt, aizliegtas ir tikai daļa čaulas kompāniju. Es gribētu, lai tiktu sperti soļi arī pret vietējām čaulas kompānijām, lai gan tās tā sauktas netiek, pret Eiropas Savienībā reģistrētām čaulas kompānijām. Tādu joprojām ir daudz, un tur daudz būs jāstrādā Valsts ieņēmumu dienestam, FKTK. Viņi jau to dara, bet darba vēl ir ļoti daudz. Visi, kuriem ir saistība ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, pašlaik meklē darbiniekus. Turklāt tā ir starptautiska tendence. Visā pasaulē mainās attieksme pret to, ka viens vai otrs noziedzīgs grupējums vai noziedznieks bez sirdsapziņas pārmetumiem var braukāt dārgās mašīnās bez legāliem ienākumiem un sabiedrība to vienkārši akceptē. Visa pasaule gatavojas tam, ka noteikumi kļūs stingrāki, jo neviens no mums nav ieguvējs, ja mēs nekontrolējam, no kurienes nāk nauda.

Pārējos “Moneyval” efektivitātes reitingos, izņemot starptautisko sadarbību, Latvija saņēma viduvējus vērtējumus. Tos izdosies pacelt pakāpi uz augšu?

Cilvēciski sliktā ziņa ir, ka šos reitingus šobrīd neviens nepārvērtēs. Šie reitingi saglabāsies līdz 2023.gadam, kad mūs izvērtēs nākamo reizi. Tādēļ, pat ja mums ekspertiem izdosies pierādīt progresu, reitingi nemainīsies.

Taču man ir sajūta, ka mums noteikti ir vismaz trīs četri, varbūt pat pieci rādītāji, kuros ir būtisks progress, un šodien mums par tiem būtu jāsaņem citi vērtējumi. Ir daži rādītāji, kuros tik liela progresa vēl nav. Taču lielākoties tie ir tādi, kur būtu grūti sagaidīt milzīgas izmaiņas tikai viena gada laikā. Piemēram, tas attiecas uz izmeklēšanas darbu un kriminālprocesuālo darbību veikšanu, kur ir iesaistīta policija, prokuratūra utt. Protams, var vēlēties, lai viss notiek daudz ātrāk, taču arī šajās jomās visi mērķtiecīgi strādā, lai progress būtu. Varbūt tas nebūs redzams jau šodien un pat ne nākamgad, bet ilgtermiņā noteikti izmaiņas būs.

Ko jūs gribētu dzirdēt “Moneyval” plenārsesijā decembrī?

“Moneyval” ir tāda interesanta procedūra – apaļā galda sanāksme -, kurai drīkst pieteikties ikviena no “Moneyval” 33 dalībvalstīm un stāstīt par vai nu interesantiem piemēriem, vai līdz šim sasniegto progresu vienā vai otrā jautājumā. Mēs jūlijā Strazbūrā šādā sanāksmē piedalījāmies, lai pastāstītu par līdz šim sasniegto. Es pēc tam saņēmu daudz labu vārdu par to, ka citas valstis to, ko mēs esam izdarījuši, nespēj ne divos, ne četros gados. No vienas puses, protams, ir skumji, ka mēs pie šiem jautājumiem esam ķērušies salīdzinoši vēlu. No otras puses, ir labi redzams, ka tās valstis, kuras ir gājušas cauri šim “Moneyval” pastiprinātās uzraudzības procesam, ilgtermiņā ir ieguvējas salīdzinājumā ar tām valstīm, kurām viena vai otra iemesla dēļ no šīs ciešās uzraudzības ir izdevies izvairīties.

Ja mums arī decembrī teiks, ka tas, ko jūs esat izdarījuši, ir uzslavas vērts, tad tas būs ļoti labi. Ļoti atzinīgi līdz šim ir novērtēts, ka nepārprotami ir pausta politiskā griba sakārtot šos procesus. Atzinīgi ir novērtēts, ka ir izveidots iestāžu koordinācijas mehānisms. Atzinīgi ir novērtēta komunikācija šajā jautājumā. Tie visi ir elementi, kuru pirms gada mums vēl pietrūka.

Kādu lēmumu attiecībā uz Latviju “Moneyval” plenārsesijā var pieņemt?

Mēs lūgsim, lai tiek paaugstināts vērtējums par 10 rekomendācijām. “Moneyval” plenārsesijā tiks lemts, vai no tehniskā viedokļa ir izpildīts viss nepieciešamais un vai to var darīt. Es pati esmu piedalījusies jau trīs “Moneyval” plenārsesijās un varu apliecināt, ka nevienai no valstīm – pat tām, kuras nav pastiprinātajā uzraudzības režīmā, – nav izdevies panākt visu vērtējumu uzlabojumu. Ir jāsaprot, ka pa vidu šim procesam var mainīties kritēriji, valstis ne vienmēr var paspēt visu izdarīt, dažkārt ir politiskās gribas trūkums rīkoties atbilstoši FATF standartiem.

Tādēļ decembrī ideālajā gadījumā mēs saņemtu lēmumu, ka 10 rekomendācijām, par kurām mēs saņēmām daļēji atbilstošu vērtējumu, tagad tas tiek mainīts uz atbilstošu vai lielākoties atbilstošu.

Un kā varētu būt reāli?

Redzēsim!

Taču “Moneyval” plenārsesija ir tikai viens posms. Februārī mums būs jāatskaitās FATF. Tās plenārsēdē ideālā gadījumā mums vajadzētu dzirdēt ziņu, ka Latvija ir demonstrējusi būtisku progresu, tādēļ Latvija ir jāatstāj tikai un vienīgi “Moneyval” vērtēšanai, nevis jāiekļauj FATF “pelēkajā sarakstā”.

Tas būs ļoti sarežģīts process, un tā laikā mums būs jāspēj atskaitīties par pilnīgi visiem jautājumiem. Gan jāparāda, ka mēs izprotam visus riskus un pasākumi, kurus mēs veicam, ir vērsti uz šo risku samazināšanu. Gan jādemonstrē, ka publiskajam sektoram ir sadarbība savā starpā, kā arī notiek sadarbība starp publisko un privāto sektoru. Jāpierāda, ka visi uzraugi strādā precīzi kā viena mehānisma zobrati, lai netiktu pieļauti pārkāpumi. Savukārt, ja pārkāpums ir izdarīts, tad seko sods, un, ja pārkāpums atkārtojas, tad šai personai vairs neļauj darboties. Ir jāparāda, ka ir pareizi izveidota sistēma, kura pārkāpējus ļauj identificēt. Ir jāspēj demonstrēt, ka arī privātā sektora spēlētāji, kuri saskaras ar augsta riska biznesu, apzinās, ka viņiem ir jāziņo par aizdomīgiem darījumiem, nevis dzīvo ar pārliecību: “Tas uz mani neattiecas.” Mums ir jāzina, kas stāv aiz mūsu juridiskajām personām. Caur mūsu banku sektoru joprojām iet lielas naudas summas, tādēļ joprojām pastāv iespēja, ka tur varbūt arī nelegāli finanšu līdzekļi, tostarp terorisma finansēšanai. Mums ir jāpierāda, ka tas nav iespējams, jo mums labi strādā FKTK, Valsts drošības dienests, labi strādā pats banku sektors. Turklāt tas viss ir jāmāk pastāstīt valodā, kas atbilst FATF standartam. Un te runa nav tikai par angļu valodu, bet arī par spēju runāt starptautiski pieņemtajā terminoloģijā.

Ja mums viss izdosies, tad mums FATF ideālajā gadījumā saka: “Paldies! Jūs esat labi pastrādājuši!”

FATF “pelēkais saraksts” kā bubulis ir lietots jau teju gadu. Ja notiek sliktākais un mūs tajā iekļauj, ko tas reāli nozīmēs?

Uz šo jautājumu ir ļoti grūti atbildēt ar konkrētiem piemēriem, jo valstis, kuras līdz šim ir iekļautas “pelēkajā sarakstā”, ar mums īsti nav salīdzināmas. No Eiropas valstīm pēdējā laikā tajā ir iekļauta tikai Serbija. Tajā nekad nav bijusi kāda Eiropas Savienības valsts.

No vienas puses mēs it kā varam pētīt, kas mainījās Serbijas situācijā, bet iemesli, kādēļ Serbija tur tika iekļauta, ir citi – terorisma finansēšana, problēmas ar izmeklēšanu utt. Arī viņu banku sektors būtiski atšķiras – to veido pamatā lielas ārvalstu bankas, kā “RaiffeisenBank” un “Citigroup”, kurām Serbijas iekļaušana “pelēkajā sarakstā” neko daudz nenozīmēja, jo Serbijas daļa to biznesā ir nenozīmīga.

Mūsu gadījumā iekļaušana “pelēkajā sarakstā” būtu ļoti bīstams signāls daudziem investoriem, it īpaši finanšu sektorā. Turklāt sekas tam būtu ilgtermiņa. Te es nerunāju par tiešajām sekām, kā, piemēram, nepieciešamību būtiski palielināt finansējumu visām darbībām, lai no šī saraksta ātri izkļūtu. Mums ir jāiegulda daudz vairāk gan izmeklēšanas iestāžu, gan prokuratūras, gan uzraugu kapacitātes celšanā. Taču “pelēkā saraksta” gadījumā šis finansējums būtu jādubulto vai pat jātrīskāršo uzreiz.

Serbiju no “pelēkā saraksta” izņēma tik tikko jūnijā – pēc pusotra gada. Serbijas premjers atzina, ka viņš nekad nebija iedomājies, cik nopietnu kaitējumu nodarīs Serbijas iekļaušana šajā sarakstā. Turklāt, ja mēs jau no pirmās dienas sākam aktīvi strādāt, lai “pelēkajā sarakstā” nenokļūtu, serbi pirmo gadu bija “nogulējuši”. Vienlaikus, iespējams, ka tā bedre, no kuras mums jārāpjas ārā, ir pārāk dziļa, lai to izdarītu viena gada laikā.

Kāda kopumā ir valstu attieksme pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jautājumiem? Piemēram, “Moneyval” pastiprinātas uzraudzības režīms nu jau ir piešķirts virknei valstu, tostarp mūsu kaimiņiem lietuviešiem. Es nezinu, kas Lietuvā notiek aiz slēgtām durvīm, bet publiskajā telpā pēc šī lēmuma reakcija atšķirībā no Latvijas bija ļoti mierīga. Mums ir daudz smagāka situācija, vai arī citi, tāpat kā serbi, nenovērtē problēmas apmērus?

Lietuva ir citā situācijā. Ja atgriežamies pie efektivitātes reitingiem “Moneyval” ziņojumā, tad Lietuvai visi bija viduvēji un viens augsts. Lietuvieši ļoti cīnījās, lai nesaņemtu nevienu zemu vērtējumu, kādi Latvijai bija veseli divi. Ja viņiem būtu kaut vai viens zems vērtējums, tad Lietuva, tāpat kā Latvija, nokļūtu dubultajā procesā, kad ir jāatskaitās gan “Moneyval”, gan FATF.

Pēdējās jūlijā tika vērtētas Malta un Moldova, kur arī ir interesanti stāsti. Rezultāti vēl nav publiskoti, bet “Moneyval” eksperti bija diezgan skarbi. Es gribētu teikt, ka Lietuva salīdzinoši ir tikusi cauri sveikā. Tādā situācijā kā mēs, kad “Moneyval” pastiprinātās uzraudzības režīmam ir klāt piesaistīts arī FATF, vēl ir bijusi tikai Ungārija, Menas sala un Serbija, bet kopā ar mums tur nonāca Albānija. Šādā sarežģītā stāvoklī nav daudz “Moneyval” valstu.

Kas notiek ar Igauniju? Vai viņiem savā ziņā nav paveicies, ka “Danske Bank” skandāls nāca gaismā starp vērtēšanas kārtām un, kad pienāks viņu vērtēšana, daudz kas jau būs uzlabots?

Iepriekš bija plānots, ka Igaunijas vērtēšana notiks šogad, bet Eiropas Padomes finansējuma problēmu un dažu citu iemeslu dēļ tagad tas ir atlikts uz pagaidām nenoteiktu laiku. Viņi ļoti labi redz mūsu piemēru, uzdod daudz jautājumu, kas un kā tiek darīts, tādēļ arī viņiem ir iespēja strādāt jau tagad.

Turklāt ar to nākotnē ir jārēķinās arī mums. Arī tad, ja mums būs ļoti veiksmīgs nākamā gada februāris un mēs FATF “pelēkajā sarakstā” nenokļūsim, mums bez atpūtas pauzēm būs jāsāk gatavoties nākamajai “Moneyval” vērtēšanas kārtai 2023.gadā.

“Moneyval” priekšsēdētājs Daniels Telesklafs, kad viesojās Latvijā, teica, ka naudas atmazgātāji nav tie, no kuriem baidāmies, ejot naktī cauri parkam, tādēļ daudz jādara, lai vispār celtu sabiedrības izpratnes līmeni par šo noziedzības veidu. Ņemot vērā, cik daudz Latvijā par to ir runāts, mūsu sabiedrībā ir augusi izpratne par naudas atmazgāšanu?

Ir. Es gan negribu teikt, ka tas visos sektoros ir noticis vienādi. Taču, ja sākumā, kad es tikos ar tiesnešiem, attieksme bija rezervēta un izpratne par naudas atmazgāšanu ļoti vienkāršota, tad tagad tas ir mainījies. Diemžēl mēs runājam par ļoti liela apmēra noziedzību.

Vienlaikus man pašai Jāņos saviem radiniekiem nācās skaidrot, ka neviens negatavojas ķert vienkāršos pilsoņus, kuri kaut kur norēķinās ar skaidru naudu. Fokuss ir uz liela apmēra noziedzīgiem darījumiem. Es negribu apvainot nevienu turīgu cilvēku, kurš savu bagātību ir nopelnījis ar godīgu darbu. Bet diemžēl mēs apkārt redzam diezgan daudz neizskaidrojamas turības piemērus, un sabiedrība līdz šim pret to ir bijusi pietiekami iecietīga.

Es gribu teikt, ka tie trauksmes zvani, kuri ir zvanīti ilgāk nekā gadu, kaut kur ir nostrādājuši. Cilvēki sāk saprast, ka, ja kāds ir turīgs bez skaidra un leģitīma iemesla, tas nozīmē, ka citi sabiedrības locekļi kļūst mazāk turīgi. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ mums trūkst naudas medicīnas aprūpei, kādēļ pensionāriem ir mazas pensijas utt. Šāda vispārēja izpratne sāk veidoties.

Finanšu izlūkošanas dienests oktobrī arī rīkos īpašas dienas, kuru laikā pēc iespējas plašāku sabiedrību centīsimies informēt un vienkāršā veidā stāstīt, kādēļ mēs nedrīkstam toleranti izturēties pret ekonomisko noziedzību. No ekonomiskajiem noziegumiem mēs kā tauta negūstam nekādu labumu. To mēs ar vienkāršiem piemēriem gribam paskaidrot.

Vai joprojām pastāv mīti, ka lielie naudas apjomi, kuri gāja cauri Latvijas bankām no Krievijas, deva mums labumu?

Šie mīti ir joprojām. Diemžēl joprojām dažiem cilvēkiem un pat cilvēku grupām piemīt šī domāšana. Mēs neguvām labumu! Kurš ar skaitļiem var pamatot, ka banku sistēma, kurā nauda ieskrēja un aizskrēja, mūsu valstij deva kādu papildu vērtību? Vai mēs redzam, ka tādēļ ir salabots kāds tilts, ka tādēļ ir uzlabojusies veselības aprūpe? Nē, nekā tāda nav. Tieši pretēji – šī situācija padarīja mūs vājus un atkarīgus no citu manipulācijām.

Atklātībā ir nonākušas vairākas naudas atmazgāšanas shēmas, kurās piedalījās arī Latvijas bankas, piemēram, tā saucamais “Krievijas laundromāts”, kurā bija iesaistīta “Trasta komercbanka”. Vai joprojām ir aizdomas, ka Latvijas bankas ir posmi apjomīgās naudas atmazgāšanas shēmās?

Es negribētu apgalvot, ka pašlaik mēs redzam kādu lielu “laundromāta” shēmu. Taču ir jāsaprot, ka šīs shēmas parasti izgaismojas tad, ja tiek pavilkts ārā kāds viens pavediens. Diemžēl līdz šim Latvija ir bijusi iesaistīta gandrīz visās lielajās naudas atmazgāšanas shēmās, kuras ir atklātas. Varbūt tikai pēdējā – “Troikas laundromāta” – lietā lielāka saikne redzama ar Lietuvu. Tomēr kopumā mēs esam izmantota kā valsts, kurā ir vāja kontrole, pat politiskā līmenī atbalstīta nerezidentu banku biznesa uzplaukšana, kā arī visādā veidā atbalstīta devīze “tilts starp Austrumiem un Rietumiem”, sākot jau ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu par nezināmas izcelsmes līdzekļu ieguldīšanu. Tas viss būtiski ir ietekmējis arī mūsu drošības līmeni. Es ļoti ceru, ka ar to pieredzi, kāda mums ir tagad, mēs vairs šāda valsts nekad nebūsim.

Stājoties amatā, atzināt, ka kaut kādā ziņā Latvijas finanšu sektors līdz šim vēl ir pieturējies pie risku izcenošanas, aprēķinot, cik, attiecīgā veidā strādājot, varēs nopelnīt un cik būs jāsamaksā soda naudās. Un ir nepieciešama domāšanas maiņa, lai saprastu, ka ir jādarbojas likuma ietvaros un, ja tas netiks darīts, sekas būs nopietnas. Vai kopumā attieksme ir uzlabojusies?

Es atturēšos būt ļoti optimistiska. Daudzviet naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumus joprojām uzskata par operatīvu risku. It kā nav jau būtiski, kurā “groziņā” to likt, bet operatīvam riskam var noteikt cenu.

Savukārt piesardzīgs prieks man ir par to, ka cilvēki arvien vairāk sāk saprast, ka šajā gadījumā jautājums nav par naudu, bet par reputāciju. Te ļoti svarīga ir arī sodu politika. Pirmajā reizē sods var būt arī brīdinošs un atturošs. Taču, ja pārkāpums atkārtojas, tā vairs nedrīkst būt pakratīšana ar pirkstu. Finanšu jomā lielākais jautājums ir reputācija un uzticamība. Līdz ar to tas ir jautājums par dažu banku kultūru, mentalitāti. Jautājums, kādēļ konkrētiem īpašniekiem tieši šeit ir vajadzīga banka.

Par kādiem aizdomīgiem finanšu darījumiem pašlaik lielākoties saņemat ziņojumus?

Viena daļa ir saistīta ar “toksiskajām” bankām. Turklāt bankas, kurām ir ilgtermiņa domāšana, kuras vēlas palikt tirgū, un mainās, ziņo par diezgan nopietnām shēmām. Mums ir ļoti veiksmīgi izveidojusies privātās publiskās sadarbības platforma. Piemēram, dažkārt banka redz kādu aizdomīgu lietu un nesaprot, kā pareizi reaģēt. Turklāt dažkārt ir tā, ka reakcija var tikai iztraucēt operatīvo izmeklēšanas darbu. Tādēļ mēs strādājam kopā.

Tas ļoti labi parādās iesaldēto līdzekļu apmērā – līdz augusta vidum tie bija 166 miljoni eiro. Pērn tie šajā laikā bija tikai 46 miljoni eiro un gadu mēs noslēdzām ar 101,5 miljoniem eiro.

Mēs arī ļoti labi saprotam, ka nespēsim noķert visus noziegumus, tādēļ esam noteikuši prioritātes. Ziņojumu skaits par aizdomīgiem darījumiem lēnām samazinās, bet tie kļūst kvalitatīvāki. No šī gada decembra vidus mēs arī vairs nesaņemsim ziņojumus par neparastiem darījumiem, jo gribam koncentrēties tieši uz aizdomīgiem darījumiem, nevis vērtēt katru reizi, kad kāds cilvēks ieskaita vai izņem no konta lielāku skaidras naudas apjomu.

Kuras ir tipiskākās aizdomīgu darījumu shēmas?

Mēs koncentrējamies uz korupciju un politiski nozīmīgām personām – viņu darījumiem, iespējams, slēpjot kukuļošanas rezultātā iegūto naudu. Diemžēl aizvien biežāk mēs redzam slēpšanos aiz citām personām. Mēs redzam, ka, ja apgrūtina darbību ārzonās reģistrētiem nerezidentiem, tad tiek izveidoti uzņēmumi, piemēram, Kiprā, un tāpat turpinās lielu naudas summu ātra “izgrozīšana” starp neskaitāmu uzņēmumu kontiem. Turklāt īpaši iecienīti ir, ja ķēdē zināšanas vai nezināšanas dēļ ir iekļuvis arī kāds pilnīgi reāls uzņēmums Latvijā. Ir diezgan daudz sankciju apiešanas darījumu. Turklāt runa nav tikai par pret Krieviju vērstajām sankcijām, bet arī par sankcijām, kuras Krievija ir vērsusi pret saviem uzņēmumiem, lai tie neievestu ārvalstu preces. Kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu strādājam pie nedeklarētas skaidras naudas ievešanas darījumiem. Diemžēl ik pa laikam var redzēt, ka kāds pilsonis ik pēc pāris nedēļām tā vien somiņā ved pa 200 vai 300 tūkstošiem.

Kuri ir galvenie ziņotāji par aizdomīgiem darījumiem?

Tās joprojām ir bankas, un tā tas būs vienmēr. Mēs uz bankām skatāmies kā uz mūsu lielākajiem sadarbības partneriem, jo neviens cits naudas plūsmas nevar redzēt tik labi kā banka. Tagad par aizdomīgiem darījumiem ir jāziņo arī citiem – antikvariātiem, maksātnespējas administratoriem. Ikviens no tiem, kuri Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas likumā ir minēti kā likuma subjekti, var redzēt kādu daļu no, iespējams, nelikumīga darījuma. Tādēļ tas, kas tiek prasīts no privātā sektora, ir ziņot par aizdomām.

No aptuveni 6000 ziņojumu, kurus mēs saņemam, mēs tālāk policijai aizsūtām labi ja 200. Taču arī to informāciju, kuru mēs neatzīstam par tālāk nododamu policijai, mēs uzkrājam un, iespējams, pēc kāda laika šajā augošajā informācijas apjomā mēs jau sākam saskatīt shēmu.

Vai uzlabojas arī citu valsts iestāžu izpratne par nelegālās naudas apriti?

Es teikšu, ka tā uzlabojas visiem. Lai gan es arī uzskatu, ka daudzi mehānismi varētu kustēties ar lielāku jaudu. Mums arī viennozīmīgi ir jāstrādā nevis uz procesu, bet uz rezultātu.

Tomēr izpratne noteikti ir labāka, un to nevar pat salīdzināt ar sākumu, kad daudziem bija raksturīga klusēšana un varbūt pat noliegums, nostāja, ka tas uz mums vispār neattiecas, un vieglāka vai stiprāka pretestība. Tagad visi ir sapratuši, ka mēs atrodamies vienā laivā. Īpaši es varu uzlielīt Valsts ieņēmumu dienestu. Katram tiešām ir kaut kas jāpievieno, lai kopīgā lieta iekustētos.

Vai mums ir gaidāmas arī reālas iztiesātas naudas atmazgāšanas lietas, ko parādīt tam pašam FATF un “Moneyval”?

Līdz “Moneyval” un FATF plenārsēdēm mums tādu skaļu un labu piemēru visdrīzāk vēl nebūs. Es varu tikai uzslavēt Ģenerālprokuratūras darbu, bet ir jāsaprot, ka tam ir jāpiešķir arī lielāki resursi un jāprasa lielāka atdeve. Ar tādu pieeju ekonomisko noziegumu izmeklēšanai, kāda ir bijusi, mēs rezultātus sasniegt nevaram. Taču, iespējams, ne šodien un ne rīt, bet drīz mēs redzēsim, ka pie tiesas tiek saukti tie, kuri agrāk šeit jutās pilnīgi nesodīti.

Ir noslēgusies pieteikšanās konkursam uz FKTK vadītāja amatu. Jūs esat vērtēšanas komisijā. Kādu vīziju jūs sagaidītu no pretendentiem?

Es gribētu sagaidīt kolēģi, kurš jau ir ļoti zinošs par tēmu, kurā mums visiem tagad ir jāstrādā. Mums aktīvi ir jāstrādā katru dienu, jo laiks smilšu pulkstenī plūst ļoti ātri. Neviena no iesaistītajām iestādēm nevar atļauties būt nogaidošā pozīcijā. Tādēļ ir vajadzīgs cilvēks, kurš šo problemātiku jau izprot ļoti labi.

Tāpat ir vajadzīgs cilvēks ar ļoti augstu godaprātu. Es domāju, ka šis ir viens no šobrīd sarežģītākajiem amatiem valstī, un tajā ir jābūt cilvēkam ar valstsgribu un skaidru izpratni par to, ka mēs gribam būt rietumnieciska valsts. Tāpat ir jābūt labai spējai sadarboties gan iekšējā, gan ārējā vidē.

Kā vērtējat līdzšinējo sadarbību ar FKTK?

Mēs no savām kļūdām esam daudz mācījušies. Ir bijuši kāpumi, ir bijuši kritumi, bet kopumā, ņemot vērā, cik sarežģītā situācijā mēs esam bijuši, vienmēr esam centušies atrast labāko risinājumu. Turklāt ne vienmēr tas ir stāsts par konkrētiem cilvēkiem vai iestādēm. Tas ir stāsts par to, ka, kamēr nav nākusi kāda liela krīze, juridiskā ietvara pārvērtēšana īsti nav iespējama, jo nav zināms, uz ko jāgatavojas. Pašlaik mūsu iestādes sadarbojas ļoti labi un intensīvi.

Ko jūs domājat par tieslietu ministra ierosmi veidot specializētu tiesu ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanai?

Tā ir ideja ar bārdu, un par to tika spriests arī pirms 10 gadiem. No vienas puses, tas izklausās labi, bet no otras – skatoties, kādi pašlaik ir tiesu resursi, var iztikt arī bez jaunas struktūras veidošanas. Es tiešām esmu skeptiska par jaunu struktūru veidošanu, jo mūsu valstī cilvēkresursu tam nav nemaz tik daudz.

Kā norit darbs pie “ABLV Bank” kreditoru sarakstu pārbaudes?

Ļoti veiksmīgi. Mēs esam saņēmuši visus vēsturiskos datus un strādājam, lai, kamēr vēl nav sākušās reālās naudas izmaksas, izvērtētu esošo klientu sasaisti ar vēsturiskajiem klientiem, vēsturiskajiem darījumiem, kā arī proaktīvi strādājam, lai jau tagad aizturētu naudas summas, ja redzam, ka to izcelsme nav legāla. Papildus ļoti uzmanīgi vērtējam bankas darbinieku vai citu saistīto personu iesaisti dažādu prettiesisku darbību, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, veikšanā.

Tas nozīmē, ka jau ir konstatēta nelegālas naudas aprite?

Jā.

Daudz?

Nu tas ir tāds filozofisks jautājums, kas ir vai nav daudz. Es teiktu, ka pietiekami, turklāt darbs turpinās.

Kas ar šo iesaldēto naudu notiks tālāk?

Mēs par šiem iesaldētajiem naudas resursiem sūtām ziņojumu policijai. Policija lemj, vai ir ierosināms kriminālprocess un nauda arestējama. Ja policija pamatu kriminālprocesam neredz, tad nauda tiek atbrīvota. Lielākoties mūsu lēmumi tiek atzīti par pamatotiem un nauda arestēta. Tālāk notiek izmeklēšana un noteiktā procesa stadijā tiek lemts, vai šī nauda ir konfiscējama. Mūsu likumi pieļauj gan to, ka nauda tiek konfiscēta, ja tiesa personu atzīst par vainīgu, gan to, ka naudu var konfiscēt tikai ar pamatojumu, ka tie ir nelegāli iegūti līdzekļi. Ja izdodas piedziņa, tad šie līdzekļi nonāk valsts budžetā.

Vai ir gūti pierādījumi pārmetumiem ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) ziņojumā par “ABLVBank” dalību naudas atmazgāšanas shēmās, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai?

Es atturēšos pašlaik runāt detalizēti. Vienīgais, ko pašlaik varu pateikt, ka Finanšu izlūkošanas dienests šos pārmetumus vienmēr ir uzskatījis par ļoti nopietniem. Pārbaudes rezultātā esam konstatējuši, ka mums ir nepieciešams nopietnāks mehānisms, kā analizēt šos procesus. Tādēļ pagājušajā mēnesī sasaucām kopā pārstāvjus no 25 valstīm, lai izveidotu starptautisku darba grupu, kurā visas šīs valstis iesaistīsies ar saviem analītiķiem un sniegs atbalstu ar analīzi, dokumentiem utt. Mūsdienās finanšu pakalpojumu sniegšana ir globāla parādība, un mēs redzam, ka “ABLV Bank” ir saņēmusi vai nosūtījusi līdzekļus uz ļoti daudzām jurisdikcijām. Lai mēs varētu izvērtēt, cik liels ir apmērs, kurā mēs varam runāt par iespējamām nelegālām darbībām, mums vajag arī starptautiskus instrumentus. Nekas tāds līdz šim nav darīts. Ja mums šī sadarbība izdosies, tad mēs nākotnē jau varēsim demonstrēt ļoti labu gatavību, lai šādi “laundromāti” neatkārtotos.

No kurienes ir šīs 25 valstis – pārsvarā no Eiropas?

Tā ir visas pasaules karte.

Un visi gali ir “ABLV Bank”?

Ja mūsu nacionālajā novērtējumā redzam, ka naudas summas, kuras pat nav samērojamas ar Latvijas iekšzemes kopproduktu, ir plūdušas cauri mūsu valstij, tad, protams, tā nav tikai “ABLV Bank”. Taču pašlaik mēs analizējam tieši “ABV Bank” lietu. Noteikti šīs izpētes rezultātā mēs uzdosim jautājumus arī citām bankām.

25 valstis ir daudz – viegli izdevās izveidot šādu darba grupu?

Uz pirmo sanāksmi visi vienmēr ir priecīgi atnākt. Es teikšu, ka visi bija iespaidoti par rezultātiem, kurus mēs rādījām par to, kā šis process var ietekmēt vai jau ir ietekmējis viņu valstis. Daudzi no viņiem par šiem faktiem nebija īsti informēti. Tagad mēs strādājam attālināti, apmainoties ar informāciju, kura ir šo valstu rīcībā, kā arī sniedzot papildu datus no mūsu puses. Dažas valstis nevarēja atļauties iesaistīties, jo ne mēs vienīgie esam ar trūcīgiem resursiem. Taču šobrīd mums ir skaidrs kodols ar tām valstīm, kuras grib iesaistīties. Taču uzreiz pateikšu, ka nekomentēšu, kuras tās ir. Protams, ka šis ir smags, grūts process, bet tas ir tā vērts.

Kad sagaidāt kādus rezultātus no darba grupas?

Nākamā klātienes tikšanās ir plānota jau šogad. Noteikti, ka būs arī starprezultāti, bet domāju, ka lielāka secinājumu kopa prasīs pāris gadus. Darbs ir ļoti apjomīgs, un domāju, ka tā rezultātus varēs izmantot arī kā mācību materiālu.

Kā pašlaik vērtējat sadarbību no “ABLV Bank” pārstāvju puses?

Kopš jūnijā beidzot saņēmām visus materiālus, ko prasījām, sadarbība ir pietiekami adekvāta. Mēs apzināmies, ka banka pati nav vērsta uz to, lai veiktu apjomīgu iekšējo izmeklēšanu, kā tas ir, piemēram, “Danske Bank” gadījumā. Mēs šādas ilūzijas nelolojam. Attiecīgi mēs sadarbojamies profesionālas piesardzības ietvaros.

Ik pa laikam atkal aktualizējas jautājums, vai, ņemot vērā pārkāpumu smagumu, pašlikvidācija ir adekvāts risinājums un vai “ABLV Bank” tomēr nebūtu jāpiemēro likvidācijas procedūra. Kā jūs uz to skatāties?

Šobrīd par to runāt vairs nav nekādas jēgas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pēdējos Kredītiestāžu likuma grozījumos ir skaidri norādīts, ka šādos gadījumos pašlikvidācija vairs nebūs iespējama.

Jau esat minējusi, ka FinCEN savu ziņojumu par “ABLV Bank” visdrīzāk neatsauks.

Man nav nekādu indikāciju, ka viņi to grasītos darīt.

Vai ir dzirdēts, ka ASV puse varētu sniegt kādus papildu pierādījumus “ABLV Bank” lietā?

Ir jāsaprot, ka FinCEN daļēji ir finanšu izlūkošanas dienests un izlūkošanas dienestiem ne ar vienu nav jādalās, ja to rīcībā ir kādi dati. Daļēji viņi ir arī tirgus uzraugs, tādēļ, līdzīgi kā mūsu FKTK, var atklāt vienu vai otru daļu informācijas, ja to uzskata par nepieciešamu. Ņemot vērā, ka starp “ABLV Bank” un FinCEN notiek arī juridiskas cīņas, diezin vai viņi pašlaik publiskos papildu datus.

Svarīgi ir tas, ka FinCEN šādus paziņojumus neizsaka pirmo reizi – tas nav nekas vienreizējs. Vienīgā man zināmā reize, kad viņi šādu paziņojumu ir atsaukuši, bija, kad ziņojumā minētā banka vairs neatradās iepriekšējo īpašnieku rokās. Mūsu situācijā tas tā nav. Tāpat FinCEN paziņojums, kā arī tam sekojošais “Moneyval” process, protams, mums visiem bija kā auksta duša, bet šobrīd mēs vairs nekoncentrējamies tikai uz FinCEN. Mums kā valstij, iespējams, šis grūdiens bija ļoti nepieciešams. Tādēļ vairs pat nav tik svarīgi, vai atsauks viņi šo ziņojumu vai nē.

“ABLV Bank”, “Danske Bank”, pārkāpumi vēl virknē banku. Brīžiem rodas sajūta, ka Ziemeļvalstis un Baltija ir tāds milzīgs noziedzīgo līdzekļu aprites perēklis. Tā ir? Vai citur nemaz neklājas vieglāk?

Citur nav labāk. To mēs redzam no tā, ka ING banka ir saņēmusi nopietnus sodus, nemitīgi risinās izmeklēšanas ap “Deutsche Bank”. Pašlaik tā jau ir visas pasaules tendence. Tas sākās ASV, un arvien vairāk pasaules valstu regulatori soda bankas ar lieliem naudas sodiem. Tagad šis vilnis ir atvēlies līdz Eiropai, un mēs redzam, ka Eiropa tiešām ļoti nopietni cenšas pilnveidot nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu. Tādēļ ir vērts uz visu to paskatīties no malas un nedomāt, ka mēs esam kāds ārkārtējs gadījums. Slikti ir tad, ja mēs nemākam paskaidrot, kas ir noticis pirms desmit, astoņiem gadiem, kad bija pilnīgi citi noteikumi. Jā, iespējams, bija arī mūsu pašu kļūmīgi soļi attiecībā uz krīzes pārvarēšanas metodēm. Taču tas nebūt nenozīmē, ka tas pats stāsts turpinās šodien. Tādēļ svarīga ir mūsu spēja runāt skaļā balsī.