Zviedrija pirms rudens vēlēšanām gatavojas nepieļaut Krievijas iejaukšanos

0
Swedish air defence practice for the first time against attack helicopters as part of the military exercise Aurora 17 on the Swedish island of Gotland, Sweden September 19, 2017. TT News Agency/Anders Wiklundvia REUTERS ATTENTION EDITORS - THIS IMAGE WAS PROVIDED BY A THIRD PARTY. SWEDEN OUT.

Krievija pēdējā laikā pastāvīgi izpelnās apsūdzības par iejaukšanos citu valstu vēlēšanās, taču Zviedrija ir apņēmības pilna to nepieļaut un izvērsusi masu izglītošanas kampaņu, izdalot miljoniem skrejlapu un bukletu, kā arī ieviešot skolās mediju pratības stundas.

Pērn, kad priekšvēlēšanu kampaņa sasniedza savu augstāko punktu Francijā, tagadējā prezidenta Emanuela Makrona komanda paziņoja, ka pakļauta krievu mediju izplatīto “viltus ziņu” un Krievijas hakeru uzbrukumam. Savukārt Vašingtona nesen vērsusi sankcijas pret 19 Krievijas pilsoņiem, kas tiek vainoti par iejaukšanos 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās un par “destruktīvu” kiberuzbrukumu organizēšanu.

Lai gan Kremlis noliedz jebkādu iejaukšanos citu valstu vēlēšanās, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka šajā jautājumā neesot pat “nekā apspriežama”, joprojām saglabājas bažas par Maskavas iespējamo ietekmes aģentu darbību.

Zviedrija, kur septembrī gaidāmas kārtējās parlamenta vēlēšanas, jau tagad pieliek lielas pūles, lai gādātu, ka tās vēlēšanu process būtu brīvs no jebkādas ārējas ietekmes. Ja Stokholmas centieni izrādīsies veiksmīgi, šī pieredze var būt noderīga, lai pasargātu arī citas vēlēšanas, tostarp ASV novembrī paredzētās Kongresa vidustermiņa vēlēšanas.

Zviedrijai ir pamats bažīties par Maskavas centieniem “labot” Stokholmas pašreizējo kursu. 2014.gadā Zviedrija, novirzoties no savas tradicionālās neitralitātes, oficiāli kļuva par NATO partnervalsti, un, tāpat kā citas rietumvalstis, Zviedrija nosoda Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un negrasās atzīt Krimas pussalas aneksiju.

Zviedru amatpersonas ziņo, ka aktivizējusies viltus ziņu izplatīšana un pieaudzis kiberuzbrukumu skaits nolūkā destabilizēt Zviedrijas sabiedrību. Saskaņā ar Zviedrijas Starptautiskās politikas institūta atzinumu Krievija īsteno “plaša spektra” darbības, lai ietekmētu zviedru sabiedrisko domu. Pētnieki norāda, ka maldinoši mediju materiāli un viltus ziņas tiek izmantotas, lai “NATO atainotu kā agresoru un militāru draudu”, bet Eiropas Savienību (ES) – kā organizāciju, kas piedzīvo galīgo norietu. Savukārt pati Krievija tiek pasniegta kā “naidīgo Rietumu valdību ielenkumā” esoša valsts.

Zviedrijas Drošības policijas “Säpo” priekšnieks Anderss Tornbergs šogad sniegtā intervijā britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC, runājot par iespējamo ārvalstu politisko iejaukšanos, norādīja, ka “šajā perspektīvā lielākais drauds mūsu drošībai ir Krievija”.

Vērojot pret citām rietumvalstīm vērsto kiberuzbrukumu un dezinformācijas kampaņu, zviedru amatpersonas nākušas pie secinājuma, ka iespējamā krievu iejaukšanās Zviedrijas vēlēšanu procesā jāuztver nopietni, un par svarīgu nacionālās drošības faktoru atzīta demokrātiskās sistēmas aizsardzība.

Zviedrijas valdība šajā nolūkā izvērsusi aktīvu sadarbību ar privāto sektoru, sociālo mediju uzņēmumiem, raidorganizācijām un laikrakstiem. Izveidota “Feisbuka kārtā līnija”, kas ļauj amatpersonām nekavējoties ziņot par viltotu Zviedrijas valdības vietņu parādīšanos. Pats “Facebook” apņēmies ziņot par jebkādām aizdomīgām aktivitātēm, kas saistītas ar Zviedrijas vēlēšanām.

Izvērsta valsts mēroga izglītošanas programma, kuras mērķis ir vidusskolēniem stāstīt, kā atpazīt propagandu. Arī katra mājsaimniecība saņēmusi skrejlapu, kurā skaidrots kā atpazīt dezinformāciju, un kopumā izplatīti jau 4,7 miljoni šādu skrejlapu. Aptuveni 7000 valdības amatpersonu ir apguvuši “ietekmes operāciju” atpazīšanas pamatkursu, bet visās valdības iestādēs veikti kiberdrošības pastiprināšanas pasākumi.

Lai vairotu sabiedrības informētību, visu līmeņu zviedru amatpersonas izrāda gatavību atklāti apspriest pastāvošos iejaukšanās draudus. Premjerministrs Stēfans Levēns uzsvēris, ka mēģinājumi iejaukties vēlēšanu procesā ir “pilnīgi nepieņemami” un solījis tos “bez žēlastības” atmaskot.

Zviedrija nav vienīgā, kas norūpējusies par savas vēlēšanu sistēmas integritāti. Jau pērn, tā dēvētajā Eiropas supervēlēšanu gadā, ievērojamas pūles savu vēlēšanu pasargāšanai pielika gan Nīderlande, gan Francija, gan Vācija. Piemēram, Nīderlande, bažījoties par hakeru iejaukšanos, atteicās no elektroniskās balsu skaitīšanas sistēmas. Savukārt Vācijas un Francijas valdības apsver jaunas likumdošanas normas, kas sociālos medijus un tehnoloģiju uzņēmumus padarītu atbildīgus par viltus ziņu apkarošanu.

Iespējams, ka šie centieni nesuši kādus augļus. Par spīti Vācijas parlamenta datorsistēmas uzlaušanai 2015.gadā, netika novēroti kādi nopietni mēģinājumi ietekmēt pērn notikušās Bundestāga vēlēšanas.

Neskatoties uz to, gan Eiropā, gan ASV un pat Latīņamerikā joprojām pastāv bažas par iespējamo Krievijas iejaukšanos. ASV Nacionālās izlūkošanas direktors Dens Koutss norādījis: “Nav šaubu, ka Krievija savus iepriekšējos mēģinājumus uzskata par veiksmīgiem un saskata ASV 2018.gada vidustermiņa vēlēšanās iespējamu mērķi.”

Ir skaidrs, ka vismaz tuvākajā laikā Maskavas iespējamā iejaukšanās būs drauds, ar ko nāksies rēķināties, un tāpēc rietumvalstīm varētu nākt par labu apmaiņa ar savu pieredzi brīvu un godīgu vēlēšanu nosargāšanā. Šobrīd citas valstis vēro, vai Zviedrijas izvēlētā taktika būs veiksmīga un ko no tās būtu iespējams mācīties.

(Avots: BBC.)

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here