Ministrijas gatavas runāt par akcīzes nodokļa samazināšanu transportā izmantotajai saspiestajai dabasgāzei

0

Satiksmes ministrija (SM), Ekonomikas ministrija (EM) un Finanšu ministrija (FM) ir gatava runāt par akcīzes nodokļa samazināšanu saspiestajai dabasgāzei (CNG), šodien diskusijā “Vide rītdienai!” pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), kā arī SM un FM parlamentārie sekretāri. 

Vairāki enerģētikas un transporta jomas uzņēmumi – AS “Latvijas Gāze”, AS “Gaso”, AS “Virši – A”, “Auto 100” filiāle Latvijā (“Škoda”) un SIA “Scania Latvia” – izveidojuši iniciatīvu “Vide rītdienai!”. Šodien iniciatīvas ietvaros notika diskusija par CNG izmantošanas veicināšanu. Diskusijā kā viena no problēmām CNG attīstīšanai tika minēts augstais akcīzes nodoklis. Latvijā akcīzes nodoklis CNG ir 9,64 eiro par megavatstundu (MWh), Igaunijā 4,61 eiro par MWh, bet Lietuvā transportā izmantoto dabasgāzi ar akcīzes nodokli neapliek. 

SM parlamentārais sekretārs Jānis Butāns (JKP) teica, ka pašreiz valstiskā līmenī notiek diskusijas, kurā virzienā doties klimata mērķu sasniegšanā, un kā viens no reālākajiem risinājumiem tiek izskatīta CNG lietošanas veicināšana līdz 2030.-2035.gadam. 

Butāns uzsvēra, ka svarīgi, ka CNG lietošana ir ne tikai videi draudzīga, bet tai ir arī ekonomisks pamatojums, jo salīdzinoši ar dīzeļdegvielu un benzīnu, CNG lietošana dod ekonomisko ieguvumu 30-40% apmērā. 

“Pēc pašreizējām budžeta sarunām un situācijas valstī, mēs nevaram atļauties daudz subsidēt un atbalstīt, tāpēc ir svarīgs arī ekonomiskais pamatojums. Tomēr valsts pusei ir jādod impulss, šī degvielas veida lietošanai. Mēs no SM šādu impulsu būtu gatavi dot, piemēram, akcīzes nodokļa atlaides veidā,” teica Butāns, skaidrojot, ka pašreiz grūti pateikt, cik liela šī atlaide varētu būt, jo par to jāvienojas ne tikai SM, bet arī pārējām ministrijām. 

Ekonomikas ministrs stāstīja, ka EM ir sniegusi priekšlikumus par nodokļu atlaidēm CNG, bet pagaidām nav guvusi FM atbalstu, tomēr cer, ka turpināsies šī jautājuma virzība.  

“Jāsaprot, ka globālie mērķi par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju mazināšanu kļūst arvien ambiciozāki, tā kā CNG izmantošanas veicināšana noteikti ir viens kurā varētu virzīties,” teica ekonomikas ministrs. 

Viņš stāstīja, ka vakar tiecies ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci un satiksmes ministru Tāli Linkaitu, un, runājot par klimata pārmaiņām un transporta izaicinājumiem, viens risinājums bija tieši CNG izmantošana. 

“Esam vienojušies, ka turpinām sadarbību un sarunas kā attīstīt CNG. Viens ir ekonomisks ieguvums, otrs ir klimata mērķi,” teica Nemiro, piebilstot, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), EM un SM ir uz “viena vektora” un turpinās diskusiju.

Finanšu ministra padomnieks Leonīds Salcevičs teica, ka FM stratēģijā paredzēts 2017.-2021.gadā izvērtēt akcīzes nodokļa samazināšanu CNG kā degvielas veidam, tomēr tas nav izpildīts.

“Domāju, ka ir laiks labot situāciju. Mēs esam vērsušies pie EM un SM ar rosinājumu,” teica Salcevičs. 

Viņš uzsvēra, ka nevajadzētu baidīties, ka, samazinot akcīzes nodokli, samazināsies valsts budžeta ieņēmumi. “Varbūt pirmajā mirklī budžets cietīs, bet ilgākā periodā tas veicinās CNG uzpildes staciju būvniecību un attīstību šai jomā,” teica Salcevičs, piebilstot, ka FM ir gatava rīkoties. 

VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs teica, ka Latvija vēlas būt starp tām Eiropas Savienības valstīm, kura līdz 2050.gadam sasniedz klimata neitralitāti. “Ambīcija ir liela, darbs jāiegulda daudz. Mums ir 30 gadi, kuros izdarīt dažādas pārkārtošanās daudz ekonomikas sektoros, tai skaitā transporta sektorā,” teica Plešs. 

Viņš stāstīja, ka VARAM saredz, ka CNG varētu būt sava veida pārejas mehānisms, lai varētu sasniegt klimata neitralitāti 2050.gadā. “Skaidrs, ka rītdien mēs nevaram visiem Latvijas iedzīvotājiem iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus, bet jāvirzās, lai varam sasniegt klimata neitralitāti pēc 30 gadiem,” teica Plešs.